Man tik ļoti patīk būt pie ģimenes. Es stāstu kā man iet. Un mani nenosoda. Vienkārši uzklausa. Vismaz ģimene, ja neviens cits. Agrāk es to nenovērtēju, bet tagad uz mani dusmojas cilvēki, ka es izvēlos atbraukt pie ģimenes. Un iekšā man ir tik slikta sajūta, itkā es būtu izdarījusi kaut ko briesmīgi sliktu.
Un Ziemīši. Tas ir tik jauks laiks. Ziemassvētkos es visu sākšu no jauna. Aizmirsīšu par visu, piedošu. Un man pateica ''Tu kādreiz vari būt nopietna? Man tik ļoti krīt uz nerviem, ka tu esi tik jautra,nenopietna. Izskatas,ka tu vēl dzīvo savā'bērnībā. Varbūt izkāp no savas sapņainās pasaules un paskaties uz realitāti.'' Nu lūk, varbūt tiešām kļūt tādai kādu vēlas redzēt citi? Ne katrs jau cilvēkus pieņem tādus kādi viņi ir. Un ne katrs spēj palikt tāds kāds viņš ir.
kādu dažu cilvēku dēļ nedrīkst mainīties. paliec kāda Tu esi, ja nē, tad viņi nav Tevi pelnījuši. Vot tā.
AtbildētDzēst