Mani Ziemīši ir sasodīti labi izdevušies. Nu, ja neskaita to, ka tētis mazliet sācis plostot, bet tas jau laikam uz tādiem svētkiem. Tā piedienās. Jā. Es esmu pie vecākiem, baudu visus lauku plusus un mīnusus. Tobiš, es esmu izolēta no jebkādas normālas civilizācijas. Pārsvarā šeit jau arī ir cilvēki, bet diezvai ar viņiem ir jēga iesaistīties kādā sarunā. Galu galā, sarunas novedīs līdz polšas pudelei vai kādam smēķim.
Bija uzsnidzis arī jaukumjaukais sniegs. Papriecājos dienu... divas. Bet tas maita paņēma un pazuda. Tagad zeme izskatās kā pavasara un palu skarta. Gribētos jau tādus 50cm vismaz. Nu tā, lai forši varētu braukt ar ragavām un velt sniegavīrus. Jaaaa
Un paši Ziemassvētki? Baigi jauki, es teikšu. Bija tāda ģimeniska sajūta. Un vecāki vismaz kādas 5 stundas iztika bez strīdiem. Par šito viņiem kāda balva jādod. Dāvanās viskautkādi nenoderīgi krāmi. Tad jau labāk vispār nevajadzētu naudu tērēt. Nu tā kaut kā man pagaidām iet. Nekas īpašs. Bet gaidiet to brīdi, kad šeit es sākšu izsūdzēt savus grēkus, pinkšķēt par to, ka es gribu uz Rīgu, cik visa pasaule ir slikta ūtētē :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru