Es nezinu, kas pēdējā laikā notiek. Viss liekas tik sarežģīts un nepierasts. Nav vairs tā, kā septembrī. Kad bija tik fantastiski krāsainas un košas lapas.
Tagad milzīgs pelēcīgums un iekšējs aukstums. Biju noslīkusi bedrē, bet lēnām izrāpos. Bija iekšēji smagi. Es pati sevi smacēju, bet vainoju citus. Un tas nebija pareizi. Tagad jāglābj viss un jāpiekāpjas. Bet es nemāku, man nepadodas.
Man pārmet par to, ka esmu pārāk atturīga. Es atvainojos, man to iemācīja vasara. Es pieķeros ļoti ātri, bet ārēji neizrādu.
Man patīk, ja par mani uztarucas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru